Lai gan mans sapnis ir baterijas- cilvēks nepieciešamo enerģiju varētu uzņemt uzlādējoties kā mobilais telefons, jo brīžiem es gribētu lai cilvēkiem nebūtu jāēd tā iemesla dēļ, ka man nepatīk mazgāt traukus un reti ir iedvesma gatavot ēst, kā arī ārpusmājās pārtikai- gatavajiem ēdieniem veikalā, kafejnīcās un restorānos, ticamības līmenis ir zudis, tomēr man ir dažas aizraušanās, kas ir saistītas ar pārtiku.
Nākotnes plāni- dārzā uzaudzēt dažādus garšaugus, galvenokārt dilles, lokus un baziliku.
Un kad uznāk vēlme darboties virtuvē es cepu kartupeļu pankūkas ar gurķu mērci vai arī taisu sušī.
Tātad, pirmo reizi es šo brīnumgardo japāņu ēdienu suši ēdu mājās. Ar draudzenēm sameklējām vairākas receptes par to kā ir jāgatavo suši, izvilkām vidējo aritmētisko un pagatavojām ar dažādām pildījuma variācijām, vēl šobaltdien kā pašos pirmsākumos mājās taisītajiem suši neizsīkstošas vērtības ir: lasis, avakado, kausētais siers ar zaļumiem, gurķis un paprika. Protams, mēdzu ēst suši ārpus mājas arī, un ziniet, pirmie paštaisītie suši nemaz nebija tik peļami!
